Cilvēks No Zāles - Hospitāļu Iela

Lai nekad vairs nebūtu auksti

Krāju siltumu samiegtās acīs

Runāju maz, bet salstu vienalga

Turos siltākām būtnēm blakus

Šeit ir jāstrādā pat tad, kad negribas ēst

Rūsa rūpējas, lai vienmēr būtu, ko darīt

Tu esi līdzās, bet tevi nevar manīt

Redzi, māsiņ, vagoni rindā stāv

Vedīs aktierus projām

Tur, kur izrāde sāksies

Bet es palikšu saknēs

Būšu cilvēks no zāles

Bet es palikšu saknēs

Būšu cilvēks no zāles

Šeit ir jāstrādā pat tad, kad negribas ēst

Rūsa rūpējas, lai vienmēr būtu, ko darīt

Tu esi līdzās, bet tevi nevar manīt

Redzi, māsiņ, vagoni rindā stāv

Vedīs aktierus projām

Tur, kur izrāde sāksies

Izrādies sāksies

Bet es palikšu saknēs

Būšu cilvēks no zāles

Bet es palikšu saknēs

Būšu cilvēks no zāles

O, ja

Un es redzu, kā viņas kasē

Visu dienu krājas nogurums

Un kārtējais cilvēks ir tikai šķērslis

Līdz brīdim, kad varēs iet smēķēt

Cigarete kā Vikforda aukla

Sadeg metāla pelnu traukā

Ir jāiet pelnīt, lai atkal būtu

Ko tērēt, redzi, māsiņ

Redzi, māsiņ, māsiņ

Pie mums bij' atbraucis komisārs

Oja, oja, komisār, kur gan tu biji

Šos gadus — tev šineļa vietā ir uzvalks

Un mauzeris nesilda sānus

Redzi, māsiņ

Redzi, māsiņ

Redzi, māsiņ