Pie Laika - Igo

Klusē akmens lūpas

Kas pārdevis mūs

Asins dzīslās atmiņas plūst

Vārds reiz pārtrauks klusēt

Spītā spēku vēl gūs

Asins dzīslās atmiņa

Lūk, durvis veras tukšumā

Bet raug tur vēl kāds kust

Tas mūsu laiks, viņš asiņo

Bet vaids kā akmens nogrimst klusumā

Tam, kurš cirtīs spārnus

Sen jau pašam to trūkst

Asins dzīslās atmiņa plūst

Tam kurš atņem vārdu

Mēle kaukdama žūst

Asins dzīslās atmiņa

No tumsas šķiļas gaisma

Un visu acīs balta top

To tautas asinis cauri mūžiem

Kā svētību savu nesa līdz

Dzīvību, dzīvību Tēvzemei

Nelūdzam, pieprasām

Dzīvību, dzīvību Tēvzemei

Nelūdzam, pieprasām

Vārds reiz pāraugs pusē

Spītā spēku vēl gūs

Asins dzīslās atmiņa plūst

No tumsas šķiļas gaisma balta

Ko mūsu asinis sev nesa līdz

Jūs tauta varena un stalta

Laika vaigs no lūpām nolasīts

Dzīvību, dzīvību Tēvzemei

Nelūdzam, pieprasām

Dzīvību, dzīvību Tēvzemei

Nelūdzam, pieprasām

Dzīvību, dzīvību Tēvzemei

Nelūdzam, pieprasām

Brīvību Tēvzemei pieprasām