Septiņi sapņi - Imants Kalniņš, Mirdza Zīvere

Es gāju pa ielu un nokļuvu pļavā

Tad pērkona lietū ar mēnesi galā

No tā gaisma nāca, tik spilgta ar joni

Te augstu, te zemu, kā baznīcas tornis

Es aizvēru acis un gāju vien tālāk —

Ir tādi, kas gaida un tādi, kam jānāk

Es rāpos pret kalnu, bet nokļuvu krastā

Tai vietā, kur cerību pudeles atstāj

Kaija aizklaigāja

Manu vārdu tālumā

Kaija nezināja

Tevīm gribu tuvumā

Kaija aizklaigāja

Manu vārdu tālumā

Kaija nezināja

Tevīm gribu tuvumā

Kaija aizklaigāja

Manu vārdu tālumā

Es aizmigu smiltīs, bet pamodos jūrā

Kad Ziemassvētku sveces pie debesīm kūrās

Man palika septiņi sapņi no gala

Kurš tos piepildītos, kurš tos zaudētos

Kurš tos gaidītos dala?

Es aizmigu smiltīs, bet pamodos jūrā

Kad Ziemassvētku sveces pie debesīm kūrās

Man palika septiņi sapņi no gala

Kurš tos piepildītos, kurš tos zaudētos

Kurš tos gaidītos dala?

Kaija aizklaigāja

Manu vārdu tālumā

Kaija nezināja

Tevīm gribu tuvumā

Kaija aizklaigāja

Manu vārdu tālumā

Kaija nezināja

Tevīm gribu tuvumā

Kaija aizklaigāja

Manu vārdu tālumā