Laiks - Jumprava

Viņš neprot visus viņas jokus

Viņš stundām ilgi nenokāpj no koka

Tik ļoti, ļoti bail ir viņam tagad lejā kāpt

Pēc viņas dzejoļiem no rītiem viņam galva sāp

Tik ļoti ļoti bail ir viņam tagad lejā kāpt

Pēc viņas dzejoļiem no rītiem viņam galva sāp

Viņš piedzima baltā buru laivā

Tad viņa nāca liktenīgi naiva

Viens tikai prātā, ņemt un viņa ugunskuru dzēst

Krīt jūrā mēness un grib lidojošās zivis ēst

Viens tikai prātā, ņemt un viņa ugunskuru dzēst

Krīt jūra mēness un grib lidojošas zivis ēst

Laiks paliek vēsāks

Nāk no jūras

Tas jūras vējus

Laiks iekals mūros

Viņš meklē sev godīgāku ceļu

Viņš saraujas un tā kā bumba veļas

Nāk vējš no jūras, uzmācīgi galvā sīc

Aust viņai acis jauns un spilgti melīgs rīts

Bez zemteksta, divdomīga smīna

Un publikas, kas uzmācīgi brīnās

Viņš nu ir gatavs strīdu šo līdz galam nokārtot

Bet viņa sen jau stingri nolēmusi nepiedot

Laiks paliek vēsāks

Nāk no jūras

Tas jūras vējus

Laiks iekals mūros