Dzīve ir kā spēle - Larisa Mondrusa

Pie mana baltā loga, kur lietus rūtīs krīt

Stāvu es un sapņoju

Par to, kas bijis vakar un kas vēl viss būs rīt

Par to, vai kādreiz atgriezīsies tu

Es esmu atkal viena, tu tikko aizgāji

Pēc laimes mani pēkšņi skumjas skar

Bet ceru es aizvien vēl, kaut mani atstāji

Jo dzīvē daudz ko atgūt atkal var

Jo dzīve ir kā spēle vien

Un laime nāk un projām skrien

Bet tam, kas māk un ticēt sāk

Tam ar' tā nāk

Jo dzīve ir kā spēle vien

Un laime nāk un projām skrien

Bet tam, kas māk

Tam ar' tā nāk

Pie namdurvīm tu stāvi un klusi pieklauvē

Pēc brīža šī sirds mana ilgojas

Vēl vakardien mēs šķirti, nu būsim vienoti

Tā prieks ar bēdu atkal mainījās

Jo dzīve ir kā spēle vien

Un laime nāk un projām skrien

Bet tam, kas māk un ticēt sāk

Tam ar' tā nāk

Jo dzīve ir kā spēle vien

Un laime nāk un projām skrien

Bet tam, kas māk

Tam ar' tā nāk

Jo dzīve ir kā spēle vien

Un laime nāk un projām skrien

Bet tam, kas māk un ticēt sāk

Tam ar' tā nāk

Jo dzīve ir kā spēle vien

Un laime nāk un projām skrien

Bet tam, kas māk

Tam ar' tā nāk

Jo dzīve ir kā spēle vien

Un laime nāk un projām skrien

Bet tam, kas māk un ticēt sāk

Tam ar' tā nāk

Jo dzīve ir kā spēle vien

Un laime nāk un projām skrien

Bet tam, kas māk

Tam ar' tā nāk