Vientulība - Harijs Spanovskis, Раймонд Паулс

Vientulība nav tur, kur esmu viena ar sevi

Tur tikai klusums glaužas klāt kā viltīgs lūsis

Paslēpis nagus mīkstajās ķepās

Ja nekaitina, lūsis neskrāpē

Ja nekaitina, lūsis neskrāpē

Vientulība iznāk pa kādām durvīm

Aiz kurām nozuda cilvēks, kurš mani nepamanīja

Aiz savas ēnas toties mani pamanīja vientulība

Pienāca blakus, cieši blakus — vientulība

Apkārt murd iela kā zivju pilns tīkls okeāna bangās

Cilvēku desmiti, simti un tūkstoši

Nāk pretī, iet garām

Nāk pretī, iet garām

Atskan kāds sveiciens, pazib kāds smaids

Bet no manis ne soli neatiet

Vientulība, vientulība

Kura iznāca pa durvīm

Aiz kurām nozuda cilvēks

Vientulība

Tur mani ciet ar aukstu roku

Skatās manī ar aukstām acīm

Elpo man virsū aukstu dvašu

Smej savus smieklus

Raud aukstas asaras

Vientulība nav tur, kur esmu viena ar sevi

Tur tikai klusums glaužas klāt kā viltīgs lūsis

Paslēpis nagus mīkstajās ķepās

Ja nekaitina, lūsis neskrāpē

Ja nekaitina, lūsis neskrāpē

Vientulība iznāk pa kādām durvīm

Aiz kurām nozuda cilvēks, kurš mani nepamanīja

Aiz savas ēnas toties mani pamanīja vientulība

Pienāca blakus, cieši blakus — vientulība

Ja tu zinātu, cik vientulība auksta

Tu atvērtu man savas durvis

Un uzvārītu man karstu aveņu tēju