Pēkšņi - Viegli, Ренарс Кауперс, Jānis Holšteins - Upmanis

Svēts dārzā krūms

Lūdz putns savu dievu

Un pēkšņi klausos —

Manu dievu lūdz!

Es ieraudzīju dārzā balto ievu

Tik pēkšņi, tā, kā nav nekad vēl būts

Viss kopā pēkšņi sanāca

Nez kāpēc

Es putnu nemaz

Nelūdzu, lai lūdz

Tik liels un pāri pilns, un neapslāpēts

Tā manā mūžā nav nekad vēl būts

Viņš izdziedāja

Visu mani pašu

Tas putns nebij'

Manis pilnvarots

Un nu es ilgi, ilgi nerunāšu —

Tik liels un milzīgs klusums man ir dots