Ziemeļa Glāsts - Andris Ērglis, Раймонд Паулс

Ziemeli, ziemeli ved mani projām

Cel mani spārnos un rītausmā nes

Gan jau tur pasaules otrajā pusē

Reiz no šī nemiera modīšos es

Ziemeli, ziemeli neļauj man raudāt

Sasaldē asaras lāstekās, lai

Mirdz tās kā dzintara rotas pie acīm

Priekam un laimei vēl neatrastai

Ziemeli, ziemeli ved mani projām

Ved mani projām no vietām, kur sāp

Ziemeli, ziemeli ved mani projām

Ārā no greizajiem spoguļiem kāp

Nebaida mani vairs viesuļi bargi

Nebaida mani vairs negaisa šalts

Es tagad esmu bez prieka un bēdām

Laukuma vidū kā zvirbulis balts

Nebaida mani vairs vientuļās naktis

Nebaida mani visskumjākais stāsts

Es taču esmu tā lāsteka stiprā

Dvēselē stindzis mazs ziemeļa glāsts