Tavs vārds - Раймонд Паулс, Rolands Zagorskis

Kā klusa nopūta

Kā viegla ūdens čala

Lēns akords atlaidās

No zāles viņa gala

Un dzidrā spogulī

Man iepretī, pie sienas

Gaišs sārtums uzplauka

No aizejošās dienas

Ak, ko es runāju?

Šie vārdi aiziet klajā

Vai kāds gan sapratīs

Ko jūtu brīdī tajā?

Tas nebij' saules riets

Ar atspīdumu maigu

Tas bija samulsums

Kas pārklāja man vaigu

Tas bija toreiz

Tu teici: «Ņem kaut ko priekš sevis

No vaiņaga, ko mīlestība vija!»

Bet es ne nieka neņēmu no tevis

Jo viss, kas tev

Man toreiz pašam bija

Tas nebij' akords žēls

Kas sirdij pāri skrēja

Tas bij' tavs mīļais vārds

Ko cits kāds pieminēja