Divas Latvijas - Kaspars Dimiters

Vēl ne tik sen, pirms jaunā normāluma

Bars pukojās, bet pārāk nenoskuma

Bij' stadionos, arēnās un klubos

Kur priecāties, līdz kamēr neizrubos

Bij' mūzika, ko konvejieri ražo

Bij' masām brīvība, kas panesami važo

Un lielveikalu milzu katedrālēs

Kur ticēt mūžībai, kas tepat preču zālēs

Bij' sodu daudz kā kūtspakaļā nātru

Jā, radari, lai nenesies par ātru

Jā, nodokļi, bet vai no tiem kāds ģība

Bij' iekš kā aizmirsties, un tā bij' mantkārība

Te pēkšņi bāc!

— un pīrsings tavs zem maskas!

Visapkārt policisti, bākugunis, kaskas

Ne draugu pabučot, ne šefam gurnus gorīt

Nu lomkas tādas — skrobi grūti norīt

Nu pēkšņi tvarsta tevi naktī ielās

Cik tautā sodīto nu Panorāmā lielās

Viss apstājies — kā mocīts, skrējis mūrī

Kas pārāk lecas, notiesā, liek būrī

Bet tie tak savējie, ko paši ievēlējām

No tautas labākie, ar izredzēto spējām

Par mums tie rūpējas.

Un armija nāks talkā

Ar varu izārstēs, ne vidā pārāk smalkā

Nu vīruss tāds, ka visi potējami

Nu visi slimnieki un slimi visiem nami

Ar mūsu balsīm nokļuvušie spicē

Kā slimus dzīvnikus mūs testē, dezinficē

Un policists, kas tevi ņems pie žaunas

Vien klausīs pavēlēm, kas tam ik dienas jaunas

Kā kādreiz «troikas» — plika politika

Vien darīja, ko priekšniecība lika

Tā arī nacisti, kas līķus kalniem krāva

Vien darīja, ko pavēles tiem ļāva

Tāpat ar tiem, kas šodien karavīri

Liks šaut un šaus.

Un papīri būs tīri

Ir divas Latvijas, ko dalīs divās pusēs

Kas pavēl, vienā būs.

To pusē būs, kas klusēs

Bet otrā tie, kas pirmo plānus minēs

Tos pirmie izolēs, ar varu novakcinēs

Vairs nav ko brīnīties — viss notiks acu priekšā

Nav jāliek cietumā - jau visi tajā iekšā

Varbūt vēl Saeimu šo veco atlaist spēsim

Un jaunu, labāku, sirds mieram ievēlēsim

Varbūt tie dzeloņdrātis sudrabos vai zeltīs

Varbūt liks barakās un neļaus nosalt teltīs

Varbūt tie pažēlos — bez sāpēm iemidzinās

Bet to, ka tauta mēs, neviens vairs neuzzinās

Ir tautām dziesmas — mūžīgas un svētas

Ir tautās vienots spēks — tās Dieva izredzētas

Ja vergu bars, kam ‘draivs' ir mantkārība

Tad lai vairs neesam.

Un tā būs Dieva griba

Lai esam tauta

Tīra zelta vātīm

Lai baiļu nav mums

No varas dzeloņdrātīm